Kas notiek ar pasaules ekosistēmām?

Ko teiktu dinozauri par modernās civilizācijas mantojumu? Cilvēka vidējā mūža laikā, kas šobrīd ir virs 70 gadiem, pasaules iedzīvotāju populācija ir pieaugusi aptuveni par 5 miljardiem. Savukārt iepriekšējo 50 gadu laikā cilvēku ekonomiskās darbības rezultātā savvaļas populācijas samazinājušās vidēji par 60%.

Mēs dabas stabilitāti vairs nevaram uzskatīt par pašsaprotamu (ang. taking for granted), kā tas vēl bija pirms aptuveni 100 gadiem. Samazinoties planētas bioloģiskajai daudzveidībai, tiek iedarbināta bīstama ķēdes reakcija, kam ne vienmēr ir tālredzīgi paredzamas sekas. Pakāpeniski tiek izjaukts ekosistēmu pašregulējošais līdzsvars, kas atstāj negatīvas sekas uz floru un faunu dažādās pasaules vietās.

Turklāt mums sev pašiem jāatgādina, ka saprātīgais cilvēks (Homo sapiens) ir tikai viens no ļoti daudzajiem ekosistēmas elementiem, kas ietilpst zīdītāju klasē. Uz šīs planētas mēs nevaram pastāvēt bez bagātīgas bioloģiskās daudzveidības.

Vienas sugas dramatiska samazināšanās vai pilnīga izzušana izsauc citu sugu samazināšanos un pārmaiņas konkrētajā ekosistēmā. Piemēram, tas kritiski attiecas uz kukaiņiem, apputeksnētājiem, kur to izteikta samazināšanās saistīta ar intensīvajā lauksaimniecībā lietotajiem pesticīdiem. Taču daba ir stipra. Tomēr līdz noteiktai robežai.

Dabas noturība un pretošanās spēja cilvēces kolektīvi graujošajai ietekmei ir iemūžināta dokumentālo filmu sērijās Our Planet, kas spilgti parāda planētas dabas brīnumus, sugu daudzveidību un to būtisko nozīmi ekosistēmu balansa nodrošināšanā. Filmas ierunājis pasaulē zināmais un cienījamais dabaszinātnieks sers Deivids Atenboro (ang. Sir David Frederick Attenborough), kas ir bijis dabas balss līdz televīzijas laikmeta pirmsākumiem. Šobrīd Deividam ir 97 gadi (dzimis 1926. gadā).

Ciklu veido 8 filmas, kas pieejamas Netflix atskaņošanas sarakstā platformā YouTube. Katra sērija apskata būtisku ekosistēmu ar tās faunu un floru, parādot tās nozīmi, apdraudējumu un ietekmi un planētas veselību. Šo sēriju nosaukumi angļu valodā ir: "One Planet", "Frozen Worlds", "Jungles", "Forests", "Grasslands", "Fresh Water", "Coastal Seas", "The High Seas". Iesaku noskatīties kopā ar ģimeni.

Nesen, 2021. gadā, latviešu valodā tika izdota grāmata “Dzīve uz mūsu planētas“. Sera Deivida Atenboro ziņojums un nākotnes redzējums par mūsu sabiedrību. Viņš konstruktīvi izklāsta problēmas un to cēloņus, kā arī piedāvā risinājums. Iesaku izlasīt un dalīties. Jāpiebilst, ka grāmata ir jālasa uzmanīgi un rūpīgi. Tad jāļauj akumulēties uzņemtajai informācijai. Vēlāk grāmatu vēlams izlasīt otru reizi, lai nostiprinātu konceptuālo izpratni un faktus.

Grāmatā teikumi ir strukturēti tik labi, vārdi sakārtoti tik ļoti trāpīgi, ka ir pagrūti aprakstīt autora dziļos spriedumus un analītiskās domas. Protams, vērā jāņem arī Deivida un viņa laika biedru milzīgā, mūža laikā iegūtā, pieredze, kas veidojusies apceļojot pasauli un pētot planētas daudzveidīgas ekosistēmas. Savā, aculiecinieka, ziņojumā, Deivids saglabā optimismu par nākotni, tādējādi atbrīvojot lasītāju no globālajā sabiedrības telpā pastāvošās spriedzes par cilvēku iznīcinošo ietekmi un izredzēm kopīgajā dzīves telpā.

Protams, ka cilvēku ietekmi nevar noliegt un izslēgt. Tā ir acīmredzama, un to izjūtam arvien vairāk. Taču uzņēmīgi cilvēki strādā pie globāliem projektiem, lai mazinātu 20. un 21. gadsimta laikā samilzušās problēmas. Piemēram, Nīderlandē dibinātā bezpeļņas vides inženierijas organizācija "The Ocean Cleanup" apņēmusies par 90% atbrīvot pasaules okeānus no plastmasas piesārņojuma.

Organizācijas inženieri izstrādā tehnoloģiskās iekārtas ar kā palīdzību var savākt plastmasas atkritumus planētas artērijās - upēs, pirms tie nonāk jūrās un okeānos, izveidojot milzīgas, dreifējošas plastmasas atkritumu salas kā "Great Pacific garbage patch". Kā arī iekārtas, kas jūras straumes ietekmē dreifē līdzi atkritumu salām, tos noķerot speciālā tīklā, un pēc tam nogādājot uz cietzemi otrreizējai pārstrādei.

Labās ziņas ir tās, ka vēl nav par vēlu, lai risinātu plastmasas (un arī cita veida) piesārņojuma radītās problēmās lokālās, reģionālās un globālās ekosistēmās. Ir svarīgi saprast un mainīt pieeju plastmasas ražošanai, izmantošanai un izmešanai (atbrīvošanās). Kā zināms, tie ir politiski lēmumi valstiskā līmeni, ietverot industriju un iedzīvotājus.

Ir jāmaina skatījums uz peļņu un ego, jo par naudu dzīvu un bagātu planētas ekosistēmu nevar nopirkt. Bet mums vajag veselīgu planētu. Par peļņu interesantu skatījumu piedāvā nīderlandietis Deivs Hakens (Dave Hakkens), kas 2013. gadā ieguva popularitāti ar modulāra viedtālruņa dizaina ideju "Phoneblocks".

Noslēdzot šo pieturvietu, problēmas risinājumu meklē arī projekts "Precious Plastic", kur kopienas dažādās pasaules vietā strādā pie atvērtās pieejas (ang. open source) plastmasas pārstrādes mašīnām, produktiem un rīkiem, lai aicinātu ikvienu lokāli uzsākt tās pārstrādi.

Es joprojām ticu, ka katra indivīda, mājsaimniecības un uzņēmuma gudra, efektīva un apzīnīga rīcība pilsētas, reģiona, valsts, pasaules daļas līmenī spēj risināt un arī atrisināt iepriekšējo gadu desmitu laiku ievārīto un joprojām augošo atkritumu postu. Vai mums ir vajadzīgās atbildes, griba un ego līdzsvars? Meklēsim atbildes un iespējas.

Lai nodrošinātu planētas stabilitāti, vajag atjaunot, uzturēt un **saglabāt bioloģisko daudzveidību**. Jārūpējas par lokālajām un globālajām ekosistēmām, tām sniedzot jaunu dzīvības elpu un telpu. Jāveido ilgtspējīgi resursu izmantošanas principi katra kontinenta augu, dzīvnieku un cilvēku vajadzību apmierināšanai. Tā ir mūsu dārgās un apbrīnojamās Zemeslodes kopīgās nākotnes atslēga.